Bija vasaras vidus, laiks karsts un bez lietus. Meža upe bija pārvērtusies par meža straumi. Ieraugot šādu bildi, uzreiz atcerējāmies pavasari, kad ūdens upē bija augstā līmenī.
Šis ir kāds mednieka stāsts. Mums nācās nozāģēt koku, kas auga gandrīz pie krasta, lai pārietu uz otru pusi, kur mūs gaidīja vairāki ciemati.
Pavasarī, kamēr nebija zāles, veicām trofeju meklēšanu tikai zemes virspusē, grunts atradnes apskates bedri (šurfu) atstājot uz vasaru.
Lasi arī: Slikta zīme: “Ekstrasensu cīņu” zvaigzne pastāstīja, kāpēc sapnī rādās mirušie un ko tas patiesībā nozīmē
Bet – kad piebraucām pie upes un ieraudzījām, ka ūdens līmenis ir nokrities, bedres apskate uzreiz tika pārcelta uz nākamo reizi.
Grēks būtu neizmantot šo iespēju un nepārbaudīt upes dibenu, vai tur nav vērtīgas trofejas, jo īpaši tāpēc, ka šajā vietā sendienās bijis tilts.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
